Mūsdienās arvien vairāk cilvēku nodarbojas ar sportu, braucot ar divriteni. Brīnās, vai arī jūs apsverat iespēju braukt ar divriteni, lai uzturētu formu. Tomēr ir ļoti svarīgi saprast dažādu divriteņu priekšrocības un trūkumus un izvēlēties piemērotu. Tālāk mēs īsumā izklāstīsim šosejas, kalnu un hibrīda vai off-road divriteņu priekšrocības un trūkumus angļu valodā, cerot, ka tas būs noderīgi jūsu pirkumam.
Ceļa velosipēdi ir ātri un ērti braukšanai pa ietvēm. Tie nav īpaši piemēroti braukšanai pa neasfaltētām ceļām. Dažiem cilvēkiem ir grūti uzturēt komfortablu braukšanas pozu ilgāk, kad brauc „nolaižoties“ pozīcijā. Taču tas ir viegls un manevrējams, īpaši izstrādāts ātrumam. Augstās ritenis un plānās riepas samazina berzi. Taču tas nevar absorbēt trieciena spēku tāpat kā kalnu velosipēds
dzelzceļa un noziedznieka kakls un plaukstas locītavas var justies neērti.
Kalnu velosipēdi ir grūtāk pedāļot un brauc lēnāk pa ietvēm. Toties tie ir komfortabli braukt, tiem ir vertikāla braukšanas pozīcija un tie var viegli pārvietoties pa dažādiem ceļa segumiem. Turklāt rāmja ģeometrija palīdz nodrošināt saķeri, uzkāpjot stāvās un slidenās nogāzēs. Rāmis/priekšējā vilkte iztur triecienus no akmeņiem vai bedrēm, nevis jūsu ķermenis uzņem visus šos spēkus. Taču tas ir lēnāks un uz ceļa prasa vairāk pūles.
Hibrīda vai kalnu velosipēdi ir gandrīz tikpat ātri un viegli braucami kā ceļa velosipēdi, tomēr gandrīz tikpat komfortabli un daudzpusīgi kā kalnu velosipēdi. Tam ir zems smaguma centrs, laba stabilitāte, viegla vadāmība un komfortabla braukšanas pozīcija. Tomēr tā ātrums ir salīdzinoši lēns, un pielāgotais rāmis un braukšanas pozīcija samazinās jaudas pārnesi. Turklāt vertikālā pozīcija palielinās aerodinamisko pretestību augstā ātrumā.